Dejot vienā elpā, tehniskajā precizitātē,
no sirds un ar izcilu humora izjūtu.
Tāda ir Teiksma.

Tautas deju ansamblim LIESMA 80 | Jubilejas koncerts KAS LIESMAI LIEK DEGT?

2026. gada 24. May

※ TDA TEIKSMA

Liesma dzīvo un dejo - kā mūžīgi kustīgs, starojošs tagadnes spēks!

Deju, kā cilvēka emociju un dvēseles stāvokļa izpausmi, var uzskatīt par katra laikmeta simbolu un atspulgu, tā vijas cauri laikiem un laikmetiem, un ir viens no veidiem kā apliecināt mūsu tautas garu un latvisko identitāti. Latviešu skatuviskā tautas deja ir kā dzīvs, elpojošs organisms, kurā savijas pagātnes elpa un mūsdienu ritms, kļūstot par stāstu, ko jau 80 gadus stāsta arī tautas deju ansamblis “Liesma”.
Liesma kā spilgta gaisma, blāzma un netverama spīdala vienmēr ceļas augšup. Ar aizrautību un degsmi 80 gadus “Liesma” dejo - tā suģestē un iedvesmo ar savu vitalitāti, enerģiju un skaistumu. Kas liek Liesmai degt? Kas ir tas maģiskais spēks, kas liek dejot? Mirklis, satvēriens, acu skats… brunču raksti noņirb kā pļava pilnbriedā… deju musturi, kas veidojas no precīzi izkārtotām līnijām un apļiem, atgādinot senos ornamentus - zīmes, kurās ierakstīts latviskais kods… kā saules ceļš debesjumā.

Atbildes dejā un stāstos meklēsim koncertā “Kas Liesmai liek degt?”, kur “Liesmas” tagadējiem dejotājiem pievienosies gan “Liesmas” absolventi, gan ar kolektīva radošo dzīvi cieši saistīti skatuves draugi - tautas deju ansambļi “Teiksma” un “Uguntiņa”, jauniešu deju kolektīvi “Rīdze”, “Dzīpars”, “Ūsiņš” un “Kalējs”, deju kolektīvs “Pēda” un bērnu deju ansamblis “Dzirkstelīte”. Stāstus ar dejām saistīs aktieris Niklāvs Kurpnieks. Koncerta režisors Kārlis Anitens.

Koncertā piedalās:
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas “Ave Sol” tautas deju ansamblis “Liesma”  / mākslinieciskā vadītāja Gunta Rudene;

Tautas deju ansambļa “Liesma” absolventi / mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Pēdājs;
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas “Ave Sol” tautas deju ansamblis “Teiksma” / mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis;
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas skolēnu pils” tautas deju ansamblis “Uguntiņa” / mākslinieciskā vadītāja Gita Ūdre;
Salaspils kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Ūsiņš” / mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Pēdājs;
Andreja Pumpura 11. pamatskolas jauniešu deju kolektīvs “Dzīpars” / mākslinieciskā vadītāja Renāte Linde;
Olaines kultūras centra deju ansamblis “Kalējs” / mākslinieciskais vadītājs Mārcis Zeibots;
Pamatskolas “Rīdze” interešu izglītības centra jauniešu deju kolektīvs “Rīdze” / mākslinieciskā vadītāja Gunta Rudene;
Aizkraukles kultūras centra deju kolektīvs “Pēda” / mākslinieciskā vadītāja Una Stakle
Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” bērnu tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte” / mākslinieciskais vadītājs Jānis Marcinkevičs

Latvijas II Jauniešu Deju svētki "Viens apvārsnis. Tūkstošiem ceļu."

2026. gada 23. May

※ TDA TEIKSMA

Visu sezonu cītīgi strādājām, mēģinājām un gatavojāmies, un beidzot pienāca ilgi gaidītais brīdis – naktī no piektdienas uz sestdienu visi kopā kāpām autobusā, lai mērotu garo ceļu uz Liepāju un piedalītos II Jauniešu deju svētkos.

Liepājā ieradāmies agri no rīta, un jau pavisam drīz pirmie kāpām uz laukuma, uzsākot garo, bet emocijām piepildīto dienu. Jāsaka godīgi – smaids no sejām nepazuda ne mirkli, sākot no pirmā soļa Liepājā līdz pat atgriešanās brīdim mājās. Šos svētkus bijām ļoti gaidījuši, un to varēja redzēt ne tikai mūsu pulciņa dejotāju acīs, bet arī visapkārt – citu dejotāju, draugu un skatītāju sejās.

Protams, nogurums ik pa laikam lika par sevi manīt, tomēr pietika atkal uzkāpt uz laukuma, lai viss nogurums pazustu un enerģija atgrieztos ar jaunu sparu. Katrs uznāciens, katra deja un katrs mirklis kopā deva sajūtu, ka esam daļa no kaut kā patiesi liela un īpaša.

Un īpašs lepnums šajos svētkos mums bija arī par to, ka TDA “Teiksma” mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis bija viens no svētku virsvadītājiem. Tas radīja ne tikai nelielu atbildības sajūtu dejot īpaši labi Jāņa priekšā, bet arī patiesu lepnumu, apzinoties, ka “tas tur, virsvadītāju tribīnē” ir mūsējais. Šādos brīžos īpaši izjūtams, cik cieša un vienota ir mūsu dejotāju saime.

Pirms koncerta sākuma sajūtas bija patiesi līdzīgas Dziesmu un deju svētkiem – visapkārt valdīja kustība, satraukums un pacilātība. Kolektīvu skrējieni uz laukumu un no tā, citu dejotāju uzmundrinājumi, “iedod pieci” pirms uznāciena, laukuma koordinatoru steiga un joki – tas viss kopā radīja ļoti siltu un dzīvu atmosfēru. Varēja just, ka pēc šādiem mirkļiem bijām noilgojušies mēs visi.

Un pats koncerts… Tas tik bija kaut kas! Mūsu emocijas saplūda ar skatītāju sajūsmu, mirdzošajām acīm un skaļajiem aplausiem, radot atmosfēru, kurā negribējās ne nokāpt no skatuves pēc dejas, ne arī piedzīvot koncerta beigas. Katrs mirklis uz laukuma bija piepildīts ar patiesu prieku un aizrautību – tieši šo izjūtu dēļ mēs to darām!

Kad šķita, ka pēdējā deja jau nodejota un sirdī pamazām iezogas neliels skumju brīdis par svētku noslēgumu, skatītāji pieprasīja atkārtot J. Purviņa “Sasala jūrīna”. Un, ja skatītāji prasa – tad jādara! Turklāt ar vislielāko prieku. Tieši šīs atkārtotās dejas laikā īpaši spilgti varēja redzēt dejotāju acīs to īsto svētku sajūtu – siltus skatienus, smaidus un patiesu prieku būt kopā uz laukuma, jo no satraukuma vairs nebija ne miņas.

Bija patiesi liels prieks un gods būt daļai no šī notikuma, izjust svētku atmosfēru, stāvēt uz laukuma kopā ar tik daudziem dejotājiem un vēlreiz pārliecināties, cik spēcīga un dzīva ir mūsu deju tradīcija. Tie ir mirkļi, kurus gribas paturēt atmiņā vēl ilgi un piedzīvot atkal un atkal.

Vēl jāpiebilst, ka arī laiks Liepājā mūs patiesi lutināja – saules netrūka visas dienas garumā. Dienas beigās pat bija grūti saprast, vai sārtums sejās no emocijām un prieka vai tomēr no tās saulītes. Domāju, ka nebiju vienīgais, kuram saules klātbūtne par sevi atgādināja vēl arī vairākas nākamās dienas! Bet katrs nedaudz sāpīgākais sejas žests ļāva atcerēties tās sajūtas, ko tikko bijām piedzīvojuši visi kopā Liepājā!

Ir lieliski, ka Jauniešu deju svētku rīkošana ir atkal atgriezusies – ceram, ka pēc kāda laika jau atkal varēsim sākt gaidīt brīdi, kad pienāks šie svētki. Bet, ja godīgi, domāju, ka nav jau variantu – bija vienkārši fantastiski!

Dinārs

Foto: Jānis Romanovskis, Agris Klestrovs, rietumi.lv, liepajniekiem.lv, rekurzeme.lv

Danča kauss zāles hokejā 2026

2026. gada 16. May

※ TDA TEIKSMA

2026. gada 16. maijā Teiksma piedalījās TDA Dancis rīkotajā florbola turnīrā “Danča kauss zāles hokejā”, kur kopā ar citiem tautas deju kolektīviem devāmies cīņā par labākās komandas titulu. Arī šogad netrūka ne azarta, ne emociju, ne īsta komandas gara, un katram bija vēlme parādīt sevi no labākās puses.

Šogad turnīrs bija īpašs ar to, ka mūsu komandai pievienojās ne tikai aktīvas un skaļas atbalstītājas, kuras visas dienas garumā bija sarūpējušas dažādus pārsteigumus spēlētājiem, bet arī nopietns treneru sastāvs. Komandu vadīja pieredzējušais Dāvis kopā ar asistentiem Gunāru un Mārtiņu. Katrs no viņiem deva savu ieguldījumu - ar taktiskajiem padomiem, uzmundrinājumiem un spēju īstajā brīdī saliedēt komandu.

Turnīra diena sākās ar trim grupas spēlēm, kurās netrūka cīņasspara un apņēmības parādīt savu labāko sniegumu. No grupas izgājām kā otrie un ceturtdaļfinālā mūs jau gaidīja JDK Zālīte. Spēles gala rezultāts mums labvēlīgs - 1:0, soļojam tālāk uz pusfinālu. Kamēr spēlētāji starplaikos atguva spēkus, treneriem un atbalstītājiem bija iespēja pašiem iesaistīties dažādās stafetēs un izbaudīt sacensību garu arī ārpus laukuma.

Pusfinālā mums pretī stājās TDA Līgo komanda, kas šogad bija sagatavojusi pārdomātu spēles plānu un disciplinētu aizsardzību. Spraigā cīņā pārāki izrādījās pretinieki, nodrošinot sev vietu finālā, kamēr mums priekšā vēl bija spēle par bronzas medaļām.

Cīņā par 3. vietu tikāmies ar JDK Buki komandu. Emocijas sita augstu vilni, un spēle saglabāja intrigu līdz pat pēdējām minūtēm. Ar neatlaidību, saliedētu komandas darbu un lielisku atbalstu no malas izdevās izcīnīt uzvaru un iegūt 3. vietu turnīrā.

Kārlis

Foto: Dzintars Straupe